Gudenieki – suitu apdzīvotā novada viens no trim pagastiem. Ar kolorītu, senu kultūru, suitu sievām, tautastērpiem košos toņos kā trakā drēbe, kas tradicionāli ir suitu villainēs, zeķu un cimdu fantastiski bagātajiem rakstiem, interesanto un savdabīgo suitu valodu, senām katoļticības tradīcijām un savdabīgi bagāto dabu. Te atrodas Latvijā lielākais kadiķu liegums, kadiķu audzes pļavās mīt bebri.Drīz kadiķu audzēs uz dzīvi apmetīsies gaļas govis, dzīvojot tur arī ziemas periodā. Etnogrāfiskās tradīcijas tik stipras kā pašas suitu sievas. Dziedāšana senajā burdona manierē. Un vienkārši daudz darbīgu, aizrautīgu cilvēku kultūras un etnogrāfisko tradīciju kopšanā un uzturēšanā.

Teritorija
12. gadsimta beigās tagadējā Gudenieku pagasta teritorija atradās kuršu Bandavas zemes rietumu malā. 13. gadsimtā tā nonāca Livonijas ordeņa valstī. 1935. g. pagasta platība bija 8250 ha. 1945. g. Gudenieku pagastā izveidoja Gudenieku un Adzes ciemu, bet pagastu 1949. g. likvidēja. 1954. g. Gudenieku ciemam pievienoja Adzes ciemu. 1977. gadā - daļu Basu un Alsungas ciema. 1990. g. atjaunoja Gudenieku pagastu. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Gudenieku pagasta teritorijā iekļauts viss bijušais Basu pagasts, nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas pagastu, bet neliela daļa bijuša Gudenieku pagasta pievienota tagadējam Sakas pagastam. Basu pagasta platība 1935. g. bija 3520 ha.

Daba
Gudenieku pagasta austrumu daļa atrodas Rietumkursas augstienes Kurmales paugurainē, dienvidaustrumu daļa Apriķu līdzenumā, rietumu daļa Piejūras zemienes Piemares līdzenumā. Ķīķa kalna augstums sasniedz 111,6 m virs jūras līmeņa, Stendera (Nuģa) kalna - 103.0 m virs jūras līmeņa. Pauguraines rietumu malā ir Baltijas ledus ezera senkrasta posmi (Kaibas jeb Katlāpu kalns 60 m virs jūras līmeņa). Pagasta teritoriju šķērso Užavas un Rīvas ūdensšķirtne. Užava sākas uz austrumiem no Gudeniekiem, pagasta vidusdaļā tek tās pietekas Guļas valks un Saltvalks, austrumu malā - Stimupe. Rīva tek pa pagasta dienvidu robežu, rietumu malā ir tās pieteka Aga. Pagasta ziemeļu malā iesniedzas Zvirgzdu ezera dienvidu gals. Parējās lielās ūdenstilpnes ir Ērkulezers (platība 6,4 ha), Dižandrēju, Smidru, Jēres dīķis. Pagasta ziemeļrietumu malā ir zemais Velēnlieknes purvs (platība 290 ha). Dziļurbumā pie Adzes 1963. g. Latvijā pirmoreiz atrasta nafta. Pagastā tā rietumu un ziemeļaustrumu daļā ir lieli mežu masīvi.

Iedzīvotāji
2000. gadā Gudenieku pagastā bija 953 iedzīvotāju, no tiem 96% latviešu. 1935. g. Gudenieku pagasta bija 1662 iedzīvotāju, Basu pagastā - 874 iedzīvotāju.

Ciemi: Gudenieki, Birži, Ludženieki.

1941. gadā padomju okupācijas varas iestādes izsūtīja 28 cilvēkus, 1949. gadā 186.

Saimniecība
Gudenieku pagastā ir ap 300 zemnieku saimniecību 7560 ha kopplatībā. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 6440 ha, no tiem meliorēti 3366 ha. Meži aizņem 3401 ha. Pagastā ir divi veikali, pasta nodaļa Gudeniekos un Basos.

Pagasta teritoriju šķērso 2. šķiras autoceļi Alsunga-Adze (V1263), Adze-Gudenieki-Ēdole (VI264), Birži-Apriķi (VI265), Ķikuri-Alsunga (V1289), Kuldīga-Basi (1290).

Tagadējā Gudenieku pagasta teritorijā bija Gudenieku (Guddeneeken), Jaunā (Neuhof), Audzu, Basu (Bassen), Biržu (Birshof) un Cerendas (Zerrenden) muiža. Agrārās reformas laikā muižu zeme tika sadalīta, 1935. g. Gudenieku pagastā bija 317 zemnieku saimniecības. Darbojās dzirnavas, krejotava, 8 pārtikas veikali. Padomju varas gados izveidoja kolhozus «Sarkanais strēlnieks», «Vārpa» un «Ļeņina ceļš». Pirmos divus vēlāk apvienoja kolhozā «Gudenieki», pēdējo pārdēvēja par «Basiem». Darbojās Gudenieku un Biržu krejotava, veterinārais iecirknis.

Izglītība un kultūra
Basu pamatskola un Gudenieku sākumskola (bijušā bērnudārza telpās). Gudenieku kultūras nams un Basu tautas nams. Gudenieku un Basu bibliotēka. Darbojas Gudenieku suitu etnogrāfiskais ansamblis.

Gudenieku skola dibināta 1883. g.. neatkarīgās Latvijas pirmajos gados bija Gudenieku (1935. g. uzcelta jauna ēka) un Basu sešklasīgā pamatskola (Biržu pilī). Bibliotēka bija Gudenieku izglītības biedrībai, kuru dibināja 1921. gadā un Basu pagasta padomei. Padomju varas gados darbojas arī Gudenieku un Biržu klubs.

Veselības aprūpe
Gudenieku un Biržu medpunkts. Neatkarīgās Latvijas pirmajos gados Gudeniekos bija vecmāte, padomju varas gados atvēra feldšeru un vecmāšu punktus Gudeniekos un Biržos.

Reliģija
Gudenieku pagastā ir Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu draudze. 1920. g. Gudenieku draudze atdalījās no Alsungas draudzes un uzcēla koka baznīcu. 1938.-1947. g. uzcēla jaunu mūra baznīcu (iekšdarbi tika pabeigti vēlāk). Šeit atrodas Adzes, Baltākalna, Dūru, Kumsteres, Kunču, Naglas, Ruņģu, Struijas un Ūdru kapsēta.

Kultūras un dabas pieminekļi
Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis ir Basu pilskalns. Vietējas nozīmes arheoloģiskais piemineklis ir Biļļu. Guļas, Ģēģeru. Aniņu un Lancenieku senkapi.

Kultūrvēsturiska nozīme ir arī Biržu muižas apbūvei - pilij (19. gs., 1905. g. nodedzināta, vēlāk atjaunoja), klētij, kūtij, kalpu mājai, par-kam (4,5 ha). Gudenieku muižā saglabājusies tikai kalpu māja. Gudeniekos ir piemiņas akmens 1941. un 1949. g. deportāciju upuriem (1989. g.), Biržos piemiņas akmens 2. pasaules karā kritušajiem baseniekiem.

Gudenieku dabas liegums (dibināts 1999. g., galvenokārt kadiķu aizsardzībai). Kunkuļu dižozols (apkārtmērs 7.0 m). Kaibutu dižozols (5.6 m).

Ievērojamākās personības
J. Mednis (1897-1988) – Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, 1950.-1955. g. bija apcietinājumā.

V. Strelevičs (1898-1983) - katoļu bīskaps, garīgu grāmatu autors, dz. Kaibutos, miris ASV.

A. Brūders (1906-1941) – komandkapteinis, kara kuģa "Virsaitis" komandieris, apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeni, apcietināts 1941. gadā.

A. Megnis (1907-1982) – gleznotājs, dzimis Jaunarājos.

J. Spriņģis (1907) gleznotājs, dzīv. Vitkupos.

A. Klimpiņa (1933) - bioloģijas doktore, dzimusi Basu pagastā.

I. Cērmane (1938) - režisore.

J. Šperliņš – skolotājs, novadpētnieks, dz. Zvirbuļos, apbedīts Naglas kapsētā.